Mūsdienās daļa sabiedrības rīkstnieku cunfti uzskata teju vai par šarlatāniem, un, ko tur liegties, šad un tad jau arī pa kādam neprašam gadās, bet tos ātri vien atkož. Savukārt īstam rīkstniekam spēja sajust āderes ir dabas dota, tomēr tas nav nekas pārdabisks. Rīkstnieks vienkārši ir ārkārtīgi jutīgs cilvēks, kura rokās rīkstīte danco, griežas vai pulsē – atkarībā no tā, ko tās pavēlnieks sajūt zemes dzīlēs, ūdenī vai gaisā.
Ģeoloģe Lija Bērziņa uzskata: “Ādere nav punkts vai līnija – tā ir sprieguma izlādes zona Zemes garozā. Pa āderēm savulaik migrēja gāzes, termālie šķīdumi, arī ūdens, tādā veidā nogulsnējot āderu zonās derīgos izrakteņus, rūdas.” Tā ka viņa pilnībā apstiprina āderu eksistenci. Protams, var tās saukt par mikroplaisām, par āderēm vai kā citādi, bet būtība jau nemainās.
Tas ir ļoti darbietilpīgs process, jāveic pamatīga teritorijas izpēte, un tas prasa vairākas stundas. Iedomājieties, ka pilnībā jāatslēdzas no visām citām domām, ļoti jākoncentrējas, jāizstaigā potenciālais būvlaukums, Hartmana tīkla acu krustpunktos jāsasprauž mietiņi un fiziski jānostiepj auklas. Pēc tam, kad meklēju Kirī līnijas, kājas ķeras aiz Hartmaņa līniju auklām, un es klūpu kā zaķis. Kad viss būvlaukums ir satīklots, tajās vietās, kur visi trīs tīkli krustojas (tas redzams arī nespeciālistam), ir melnais punkts. Rīkstīte tur uzrāda tikai uguns āderi.
Copyright © 2024 Rīkstnieks Aldis Janševskis - All Rights Reserved.